5 kļūdas, kas padara pretodu līdzekļus neefektīvus

Daļa no manas pieredzes ar pretodu līdzekļiem nāk no militārās vides, kur ilgstoša uzturēšanās dabā ir ikdiena. Tieši tur esmu redzējis gan to, kuri repelenti strādā vislabāk, gan kļūdas, kuras cilvēki pieļauj visbiežāk.

Cilvēks nopērk labu repelentu, bet pēc tam saka, ka tas nestrādā. Diezgan bieži problēma nav pašā līdzeklī, bet gan tajā, kā tas tiek lietots.

Īpaši tas attiecas uz līdzekļiem, kuru sastāvā ir DEET vai Icaridin. Tie ir efektīvi repelenti, bet tiem ir savi lietošanas noteikumi. Ja tos neievēro, rezultāts var būt daudz sliktāks nekā gaidīts.

1. kļūda – repelenta uzklāšana uz apģērba vai ekipējuma

Šo kļūdu redzu ļoti bieži. Cilvēki nopūš jaku, bikses, mugursomu, telti vai citu ekipējumu, domājot, ka tā iegūs labāku aizsardzību pret odiem.

Parasti tā nav pareizā pieeja. Lielākā daļa klasisko pretodu līdzekļu ir paredzēti lietošanai uz atklātas ādas, nevis uz apģērba vai ekipējuma. Repelenta aktīvā viela darbojas cilvēka tiešā tuvumā un palīdz traucēt kukaiņiem atrast cilvēku pēc smaržas un citiem signāliem, kurus tie izmanto saimnieka meklēšanai.

Tāpēc pietiek apstrādāt tās ādas vietas, kas nav nosegtas ar apģērbu – piemēram, kaklu, seju, rokas vai potītes. Ja atklāta āda ir tikai nedaudz, arī līdzekli nevajag lietot daudz.

Ja vajadzīga aizsardzība tieši apģērbam, tad tam ir paredzēti citi līdzekļi, piemēram, apģērba impregnēšana ar permetrīnu saturošiem preparātiem. Tos nedrīkst jaukt ar parastiem ādas repelentiem.

2. kļūda – doma, ka vairāk nozīmē labāk

Pretodu līdzeklis nav smaržas. Nav vajadzības sevi nosmidzināt no galvas līdz kājām.

Ja tiek lietots kvalitatīvs repelents, īpaši ar augstāku aktīvās vielas koncentrāciju, parasti pietiek ar plānu kārtu uz atklātās ādas. Cilvēki bieži lieto pārāk daudz līdzekļa un pēc tam brīnās, kāpēc pudele tik ātri beidzas.

Pārāk liels daudzums parasti nenozīmē labāku aizsardzību. Daudz svarīgāk ir līdzekli uzklāt pareizajās vietās un atkārtot lietošanu tad, kad tā darbības laiks tuvojas beigām.

3. kļūda – DEET lietošana bez uzmanības

DEET saturošie repelenti tiek uzskatīti par vieniem no efektīvākajiem, bet ar tiem jāapietas uzmanīgi, īpaši, ja koncentrācija ir augsta – piemēram, 40% un vairāk.

DEET nevajadzētu nokļūt acīs, mutē vai uz bojātas ādas. Praktisks veids, kā to samazināt, ir nevis pūst līdzekli tieši sejā, bet uzklāt to uz plaukstas virspuses un pēc tam ar roku uzmanīgi izsmērēt uz vajadzīgajām vietām – piemēram, kakla, vaigu sāniem vai pieres zonas, izvairoties no acīm un mutes.

Īpaši uzmanīgiem jābūt ar bērniem. Bērniem nevajadzētu ļaut pašiem lietot repelentus bez pieaugušo uzraudzības, jo viņi var nejauši iepūst līdzekli sejā, acīs vai pēc tam ielikt rokas mutē.

4. kļūda – koncentrācijas ignorēšana

Ne visi repelenti ir vienādi. Svarīga ir gan aktīvā viela, gan tās koncentrācija.

Ja DEET koncentrācija ir zemāka, piemēram, zem 25%, šāds līdzeklis var būt pilnīgi pietiekams īsai pastaigai, darbam dārzā vai vakaram pie mājas. Vieglos apstākļos nav obligāti vajadzīgs ļoti spēcīgs repelents.

Taču, ja plānota ilgāka atrašanās ārā – mežā, purvā, makšķerēšanā, pārgājienā vai militārās mācībās –, koncentrācijai ir vērts pievērst lielāku uzmanību. Augstāka koncentrācija parasti nozīmē ilgāku aizsardzības laiku, nevis to, ka līdzeklis “atbaida divreiz stiprāk”.

Tas nenozīmē, ka 90% DEET vienmēr būs labākā izvēle. Īsai pastaigai, darbam dārzā vai vakaram pie mājas bieži vien pilnīgi pietiek ar zemākas koncentrācijas līdzekli.

Icaridin saturošie repelenti praksē bieži darbojas līdzīgi, taču tiem parasti nav nepieciešama tik augsta koncentrācija kā DEET gadījumā, lai nodrošinātu salīdzināmu aizsardzības laiku. Daudzi lietotāji tos izvēlas arī tāpēc, ka tie ir patīkamāki lietošanā un mazāk agresīvi pret materiāliem.

Kāpēc vienam repelentam ir 20%, bet citam 50% vai pat 90%?

Daudzi pircēji pievērš uzmanību tikai procentiem uz iepakojuma. Tomēr dažādām aktīvajām vielām šie procenti nav tieši salīdzināmi.

No klientu jautājumiem redzu, ka daudzi automātiski pieņem – jo lielāks procents, jo labāks līdzeklis. Patiesībā viss ir nedaudz sarežģītāk.

Icaridin repelenti visbiežāk sastopami 10–20% koncentrācijā, jo šajā līmenī tie parasti jau nodrošina ilgu un efektīvu aizsardzību pret odiem un citiem asinssūcējiem kukaiņiem. Tāpēc ražotājiem parasti nav nepieciešams izmantot ievērojami lielākas koncentrācijas.

DEET gadījumā koncentrāciju diapazons ir daudz plašāks – no aptuveni 8% līdz pat 90% un vairāk. Augstāka DEET koncentrācija parasti nenozīmē, ka repelents atbaida odus daudz spēcīgāk, bet gan to, ka aizsardzība saglabājas ilgāku laiku.

Tāpēc, izvēloties repelentu, nevajadzētu vērtēt produktu tikai pēc lielākā skaitļa uz iepakojuma. Svarīgāk ir saprast, cik ilgu laiku plānots uzturēties ārā un kādos apstākļos līdzeklis tiks izmantots.

5. kļūda – uzskatīt, ka repelents dod absolūtu aizsardzību

Pat labs pretodu līdzeklis negarantē 100% aizsardzību visos apstākļos.

Spēcīga svīšana, lietus, peldēšanās, ļoti liels kukaiņu daudzums vai ilga uzturēšanās vienā vietā var samazināt repelenta efektivitāti. Tāpēc ilgākās aktivitātēs līdzeklis periodiski jāatjauno atbilstoši ražotāja norādījumiem.

Repelents ir tikai viena daļa no aizsardzības. Ļoti palīdz arī piemērots apģērbs, garas piedurknes, garās bikses, gaišākas krāsas apģērbs un rūpīga ķermeņa pārbaude pēc uzturēšanās dabā, īpaši ērču sezonā.

Vēl daži praktiski fakti

• DEET var bojāt dažus materiālus – piemēram, plastmasu, briļļu rāmjus, pulksteņu korpusus, telefonu korpusus un daļu sintētiska ekipējuma. Īpaši uzmanīgi jābūt ar brillēm, optiskajām ierīcēm un elektroniku.
• Dabīgs nenozīmē pilnīgi drošs – arī ēteriskās eļļas var kairināt ādu vai izraisīt alerģisku reakciju.
• Ne visi cilvēki odiem ir vienādi interesanti – svīšana, ķermeņa smarža, izelpotais oglekļa dioksīds un fiziska aktivitāte var ietekmēt to, cik daudz odi cilvēkam tuvojas.

Noslēgumā

Pretodu līdzekļi darbojas labi, ja tos lieto pareizi. Bieži vien pietiek izlabot tikai dažas kļūdas – neklāt līdzekli uz apģērba, nelietot to pārmērīgi, uzmanīties ar seju un izvēlēties apstākļiem piemērotu koncentrāciju.

Ja paredzēta īsa uzturēšanās ārā, pietiks ar maigāku līdzekli. Ja priekšā ir garāks pārgājiens, mežs, makšķerēšana vai darbs apstākļos, kur kukaiņu ir daudz, tad repelenta izvēlei jau ir vērts pieiet nopietnāk.

Pareizi izvēlēts un pareizi lietots repelents var būtiski samazināt odu, knišļu un citu kukaiņu radīto diskomfortu.

Savukārt nepareiza lietošana samazinās jebkādu dabas baudīšanu un vēlmi tajā atgriezties turpmāk :)

Priecīgus Līgo svētkus!

Harijs

Par autoru

Harijs ir Lynxgear.lv vadītājs. Interese par ekipējumu un izdzīvošanu dabā, kā arī vairāk nekā divdesmit gadu pieredze Zemessardzē ir devusi iespēju praksē pārbaudīt dažādus risinājumus un produktus.